.

Custom Search

svētdiena, 2011. gada 6. februāris

Futūrisms




Džīno Severīnī

Itāļu māksla. Vismaz pēc savas izcelsmes. Ļoti pļāpīga. Agresīva. Liekas, ļoti atbilstoša itāļu vētrainajam temparamentam. Patoloģiskas bailes no miera stāvokļa. Vispār no miera. Te droši vien vārdi „līdzsvars”, „miers”, „harmonija” un tml. izklausītos briesmīgi. Politisku revolūciju laika māksla, jo tā aktīvi cīnijās pret pastāvošo un savos darbos burtiski slavināja visu, kas iznīcina miera stāvokli un esošo. Tamdēļ futūristu idejas vismaz savas cīņas organizēšanas laikā, aktīvi atbalstīja attiecīgo politisko kustību līderi- Musolīnī Itālijā, Ļeņins, Staļins- Krievijā. Nu vismaz līdz tam brīdim, kamēr cīņa bija aktuāla. Brīdī, kad politika nostabilizējās, politiskie līderi varēja bez problēmām izrēķināties ar šīs mākslas pārstāvjiem, ja vien viņi nebija mainijušies. Te tamdēļ var apcerēt mākslinieka iesaistīšanos politikā- cik riskants vai drošs ir šis pasākums..


Džīno Severīnī

Politiskā iesaistīšanās izpaudās arī manifestos. Tie tika radīti ik pa brīžam un sastāvēja no agresīviem izbļāvieniem un gandrīz sirreāliem aicinājumiem. Tamdēļ vien šī māksla varēja zaudēt jebkādu saikni ar realitāti un varēja pāraugt sirreālā glezniecībā, kur kā piemēru var minēt metafizisko glezniecību.

Karlo Karrā
Karlo karrā




Džīno Severīnī

Filozofiski raugoties te var ieraudzīt kaut ko tik labi kā no dzenbudisma, kā fraktāļu filozofijas., jo kā dzenbudisti viņi raudzijās uz dzīvi galējībās. Piemēram,- ja skrejošam zirgam, skriešanas laikā liekas, ka ir nevis četras kājas, bet 8, tad tas nozīmē, ka šajā laikā viņam ir astoņas kājas un tā arī jāglezno. Fraktāļu filozofijas paralēles- ķermeņa atsevišķie locekļi kustoties izveido noteiktu aprišu laukumu, kurš nevis tāds liekas, bet tāds reāli ir. Noteiktā mērogā, tas iegūst dekoratīvu raksturu.


Karlo Karrā

Futūristi ir kā sprādziens. Jā- sprādziena laikā pat garlaicīgas arhitektūras ēka izskatās efektīvi. Muzeja zālē publiski un negaidīti aizdedzināta glezna var izraisīt daudz vairāk kaislību un emociju., nekā tā panāk mierīgi karājoties pie sienas. Un kas galu galā mākslai ir jāpanāk? Vai ne efektīvu skatītāja reakciju? Vienalga kādu- pozitīvu, negatīvu, ekstrēmu, lai tikai nav miers un muļķīga, pasīva smaidīšana!


Karlo Karrā

Tamdēļ futūristu darbos daudz kustības un to nesēju- skrejoši ķermeņi, mašīnas, ieroči. Un kompozīcija, kas atgādina sprādzienu.


Karlo Karrā

Grūti runāt par kādiem izteiktiem šīs mākslas priekštečiem. Ja vien par tādu neuzskatam Vezuvu, kurš sava izvirduma laikā apraka Pompeju un Herkulānu. Bet turpmākajā mākslas vēsturē par tās sekotājiem varētu saukt vai lielāko daļu no akciju mākslas radītājiem, kuri cīnijās pret iesīkstējušām normām, novecojušu gaumi, akadēmisku stagnāciju utt. Tas varēja izpausties visos mākslas žanros un veidos. Varbūt ļoti daudz to varam redzēt kino, video, kinētiskajā dizainā un tml.

Džakomo Ballā

Džīno Severīnī
Džīno Severīnī



Ja skatamies no stilu vēstures viedokļa, tad visus lielos stilus varam sadalīt aktīvajos un pasīvajos. Un Futūrisms noteikti ir tajā pat kategorijā, kur gotika ar saviem šausmu stāstiņiem vai baroks ar savu erotismu. Tā ir kustības apjūsmošana tam pakļaujot visu- krāsu, kompozīciju, tonalās attiecības utt. pat morāli..
Ja būtu jāmin kāds no latviešu mākslas pārstāvjiem attiecīgajā laikā, tad varbūt par tādu varētu piesaukt Gustavu Kluci, kurš ļoti atbilstoši stilam, ir arī ne īsti latvietis, ne īsti krievs, ne īsti latviešu mākslinieks, ne īsti krievu.. kaut kur pa vidu. Kaut kur procesā..

Gustavs Klucis


Disidentu māksla. Māksla, kur notiek kaut kas, nezin kas, bet noteikti izaicinošs, kaitinošs, pārsteidzošs un ar dziļu filozofisko un formālo zemtekstu. Māksla, par kuru bezjēdzīgi būtu prasīt, kas tas vispār ir, bet kas ir kaut kāds mistisks no šejieni uz nez kurieni vedošs process. Sirreāls un mistisks kā nākotne.

Andris Grīnbergs


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana